Paceltas rokas ir ķermeņa stāvoklis, kuru sastopam dažādos kultūras, sociālajos un reliģiskajos kontekstos. Lietuviešu mākslinieces savā pētījumā pievēršas protestu kultūrai, un tā rezultātā ir tapis “protesta iemiesojums”. Lietuvā protesta gars joprojām tiek saistīts ar romantizēto reformācijas kustības laikmetu, tomēr, analizējot protestu no socioloģiskās perspektīvas un neseno pasaules notikumu kontekstā, ir vērts uzdot jautājumu – vai protestēšana pati par sevi vienmēr uzskatāma par pozitīvu parādību? Nekonstruktīvs protests var kļūt par augsni anarhijai. Protesta kultūrai veltītajā dejas izrādē māksliniece cenšas izzināt, kas patiesībā atšķir padošanos no ziedošanās un samierināšanos un pretošanās. Kāds būs mūsu Protesta bērns? Vai viņš kļūs par brīvības vai agresijas simbolu? Šis ir tikai pētījums, kurā nav pareizo atbilžu, līdzīgi kā nepastāv tikai viena patiesība.

Agniete Lisičkinaite ir neatkarīga laikmetīgās dejas māksliniece, horeogrāfe un pedagoģe. Kopš 2016. gada viņa ir Laikmetīgās dejas asociācijas biedre, bet kopš 2020. gada arī šīs organizācijas priekšsēdētāja. Bijusi deju teātra “AIROS” un Viļņas pilsētas dejas teātra “LOW AIR” dalībniece, bet 2019. gadā kopā ar kolēģi Grētu Grinēvičiuti nodibināja organizāciju “BE COMPANY”. Lisičkinaite strādā arī kā pasniedzēja Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā ar laikmetīgās dejas studentiem, kā arī regulāri vada Laikmetīgās dejas asociācijas organizētās nodarbības profesionāliem dejotājiem.
“Kaut arī Agniete biežāk redzēta uzstājamies B&B sastāvā (duetā ar Grētu Grinēvičiuti), viņa ir ļoti piemērota arī solo žanram, kurā horeogrāfe-dejotāja atmet duetam raksturīgo vieglo rotaļīgumu, ļaujot ķermenim kļūt par viskozu, neviennozīmīgu un politizētu vietu, kuru atmodinājis protests un risks,” – teātra kritiķe Dovile Zavedskaite.