PUTEKĻU RĪGA seko vismazāko cieto daļiņu – putekļu – ikdienas trajektorijām pilsētā, atklājot pilsētnieka un gaisa attiecības kā nerimstošu procesu, kurā saplūst cilvēki, lietas, vietas un laiks.PUTEKĻU RĪGA ir pilsētas pelni, smilts un sāls, ieelpa un izelpa, sastrēgums un vēja virziens, kvēpi, dūmi un ziedputekšņi, ikdienas ritms un kaimiņu būšana – mākoņiem līdzīgas struktūras, kas paceļas un nosēžas, savienojot acīm redzamo pilsētu ar tās vienmēr mainīgo līdzinieci gaisā.PUTEKĻU RĪGA ir pilsētas izvairīgajā gaisa ainavā notvertas sīku daļiņu svārstības, kas aicina klausītāju būt šeit un tur, tālu prom un tepat – pēkšņi, vienlaikus un starp.

PAR MĀKSLINIEKU
Artūrs Čukurs ir latviešu teātra režisors, aktieris un mūziķis. Studējis mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Hāgas Karaliskajā Konservatorijā, kā arī kopradītā un objektu teātra režiju Skatuves mākslu akadēmijā DAMU Prāgā. Strādājot ar skaņu, objektiem un materialitāti, savos darbos viņš pēta cilvēka attiecības ar lietām, vietām un parādībām, meklējot jaunus veidus, kā saistīties ar pasauli sev apkārt.

IZRĀDES VEIDOTĀJI
Režija, izpildījums: Artūrs Čukurs
Skaņu mākslinieks: Andrejs Poikāns
Teksta redaktore: Marija Luīze Meļķe
Dramaturģijas konsultante: Linda Krūmiņa
Režijas asistents: Aljoša Lovričs Krapežs (Aljoša Lovrić Krapež)
Producente: Ieva Briede, Latvijas Jaunā teātra institūts
Paldies par sarunām un atbalstu izrādes tapšanā Alisei Pizikai (Rīgas domes izpilddirektora padomniece klimata neitralitātes jautājumos), Danai Misiņai (akupunktūras ārste), Vitai Štelcei (LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja), Ivetai Indriksonei (LVĢMC Monitoringa daļas vadītāja), Lienei Ābelei (LVĢMC Informācijas un analīzes daļas vadītāja), Evitai Vītolai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta un Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas galvenā speciāliste – eksperte) un Tomasam Kampmanim (LVĢMC gaisa piesārņojošo vielu izkliedes modelētājs)!
Darbs veidots ar ES programmas “Radošā Eiropa” atbalstu projekta “The Big Green” rezidences “Daba kā iedvesmas avots” ietvaros.