Norčas lugā “Orestija ar sievietes sirdi”, kurā kā no tiesas kanceles tiek tiesāts Orests, paceļas balss, dzīves un gudrības, taisnīguma un sirdsapziņas dziesma, kas izseko Atrīdu (upurēšanās un atriebības alku satricinātas ģimenes) un kara vēsturi. Monologā, kas mijas starp izmeklēšanu, drāmu un tiesneša runu, mēs dzirdam varoņu balsis, gan cilvēciskās – Klitaimnestras, Oresta, Elektras, Kasandras, Agamemonona, Ifigenijas, gan dievišķās – Apollona, Erīniju, Atēnas un Metīdes. Taisnīgums un atriebība, tēva vārds un mātes vārds, daba un progress, manipulācija ar patiesību un tās atklāšana, laiks – ceļojums, kas aizgūts no šī sensenā stāsta un rezonē ar mūsdienu aktualitātēm un dzīves lielajiem jautājumiem. Aishila iezīmētajā ceļā antīkā balss mijas ar Džuzepīnas Norčas balsi un vienlaikus rezonē ar Pjēra Paolo Pazolīni balsi, kurš 1960. gados bija “Orestijas” daļu “Agamemnons”, “Ziedotājas” un “Labvēlīgās” tulkotājs un “pārrakstītājs”. “Orestja ar sievietes sirdi” seko precīzam domu un jūtu pavedienam, pārskatot un pārrakstot  mītisko mantojumu, raugoties gan ārpus telpas, gan sevī,  remiksējot iedvesmas avotus un uzdodot arvien  jaunus jautājumus.

Rakstniece, sengrieķu kultūras pazinēja un popularizētāja Džuzepīna Norča plāno maršrutus, rada dramaturģiju un priekšlasījumus, iedvesmojoties no mītiem un vietām, kam ir veltījusi savus projektus un publikācijas. Viņa jau vairāk kā divdesmit gadus sadarbojas ar Romas Nacionālo senās drāmas institūtu (INDA), kur tostarp pasniedz antīko dramaturģiju. Norča ir daudzu mītam veltītu grāmatu autore -  tādu kā “Mītu sala. Pasakas par Sicīliju grieķu laikā” (2013), “Sirakūzas. Sentimentālā pilsētas vārdnīca” (2014), “Arhimēds. Spožā dzīve” (2017), “Dievu dāvanas” (2017), “Ahileja pēdējā nakts” (2018), “Elena” (2020), “Lotosa pasakas. Astoņi stāsti par laimi” (2021), “Ar sievietes sirdi” (iznāks 2024. gadā).