Orestija ar sievietes sirdi

Orestija ar sievietes sirdi

Sengrieķu mītu varonēm veltīts sarunu vakars ar itāļu autores Džuzepīnas Norčas (Giuseppina Norcia) piedalīšanos. Vakarā paredzēts Norčas lugas “Orestija ar sievietes sirdi” lasījums Gunas Zariņas izpildījumā, kā arī publiska saruna par mītu interpretāciju dažādos laikmetos un mākslas darbos ar lugas autori, kinozinātnieci Ingu Pērkoni, literatūrzinātnes doktori un dzejnieci Annu Auziņu, kā arī teātra kritiķi un pētnieci Kitiju Balcari. Lugu latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere.

Radošā komandaSabīne Vernere, Džanluka Barbadori

Producents:Biedrība "Latvijas Jaunā teātra institūts"

Izpildītājs/-i:Guna Zariņa

Valoda:Latviešu

Norises vieta:

K.K. fon Stricka villa, Aristida Briāna iela 9, Rīga,

TUVĀKĀ IZRĀDE

Apraksts

Slēpt aprakstu

Norčas lugā “Orestija ar sievietes sirdi”, kurā kā no tiesas kanceles tiek tiesāts Orests, paceļas balss, dzīves un gudrības, taisnīguma un sirdsapziņas dziesma, kas izseko Atrīdu (upurēšanās un atriebības alku satricinātas ģimenes) un kara vēsturi. Monologā, kas mijas starp izmeklēšanu, drāmu un tiesneša runu, mēs dzirdam varoņu balsis, gan cilvēciskās – Klitaimnestras, Oresta, Elektras, Kasandras, Agamemonona, Ifigenijas, gan dievišķās – Apollona, Erīniju, Atēnas un Metīdes. Taisnīgums un atriebība, tēva vārds un mātes vārds, daba un progress, manipulācija ar patiesību un tās atklāšana, laiks – ceļojums, kas aizgūts no šī sensenā stāsta un rezonē ar mūsdienu aktualitātēm un dzīves lielajiem jautājumiem. Aishila iezīmētajā ceļā antīkā balss mijas ar Džuzepīnas Norčas balsi un vienlaikus rezonē ar Pjēra Paolo Pazolīni balsi, kurš 1960. gados bija “Orestijas” daļu “Agamemnons”, “Ziedotājas” un “Labvēlīgās” tulkotājs un “pārrakstītājs”. “Orestja ar sievietes sirdi” seko precīzam domu un jūtu pavedienam, pārskatot un pārrakstot  mītisko mantojumu, raugoties gan ārpus telpas, gan sevī,  remiksējot iedvesmas avotus un uzdodot arvien  jaunus jautājumus.

PAR MĀKSLINIECI

Rakstniece, sengrieķu kultūras pazinēja un popularizētāja Džuzepīna Norča plāno maršrutus, rada dramaturģiju un priekšlasījumus, iedvesmojoties no mītiem un vietām, kam ir veltījusi savus projektus un publikācijas. Viņa jau vairāk kā divdesmit gadus sadarbojas ar Romas Nacionālo senās drāmas institūtu (INDA), kur tostarp pasniedz antīko dramaturģiju. Norča ir daudzu mītam veltītu grāmatu autore -  tādu kā “Mītu sala. Pasakas par Sicīliju grieķu laikā” (2013), “Sirakūzas. Sentimentālā pilsētas vārdnīca” (2014), “Arhimēds. Spožā dzīve” (2017), “Dievu dāvanas” (2017), “Ahileja pēdējā nakts” (2018), “Elena” (2020), “Lotosa pasakas. Astoņi stāsti par laimi” (2021), “Ar sievietes sirdi” (iznāks 2024. gadā).