“Kāda drauga draugs aplika roku ap mani, ha, es jutos neērti, bet atbildēju – hahahaha.”

Ikdienas situācijās mūsu robežas bieži tiek pārkāptas, atstājot mūs neziņā, kā reaģēt. Izrāde HA pēta smieklu performativitāti kā izbēgšanas mehānismu. Tā aicina un iedrošina uzticēties savām sajūtām kā leģitīmai uztveres formai. HA pēta balsi kā horeogrāfisku izteiksmes līdzekli. HA meklē veidus, kā balss var kļūt par ķermeņa pagarinājumu. HA rūc, kliedz, šņāc un runā ieelpojot, ļaujot valodai pārtapt par komunikāciju ārpus vārdiem.

Viņa ieradīsies tukšām rokām.

Tikai telpa, viņa un tu, un pēkšņi – HA.

Atsakoties no teatrāliem elementiem, Janas Jacukas solo koncentrējas uz pašu būtiskāko: ķermenis, skatuve un aicinājums skatītājam ļauties pieredzei.

Par mākslinieci

Jana Jacuka (1995) ir horeogrāfe un izpildītāja no Latvijas, nesen absolvējusi Amsterdamas DAS Theater maģistra programmu. Viņa ir ieinteresēta radīt performances gandrīz no nekā, izmantojot savu ķermeni, balsi un tekstu kā sākumpunktus. Pēdējos divus gadus viņa pēta balsi un burtus H un A kā skaņas katalizātorus. Apgūstot ekstrēmās un eksperimentālās vokālās tehnikas, Jana pievēršas jautājumam, kā balss un izdotās skaņas var kļūt par ķermeņa pagarinājumu, kā no balss iespējams veidot horeogrāfiju un kā ar to iekustināt skatītājus.