Kara noziegumi un vardarbība pret sievietēm turpina pastāvēt. Karš liek uzdot jautājumus par to, kāda ir mūsu atbildība briesmu situācijā un kādi ir mūsu aizsardzības mehānismi. Poļu režisore Marta Gornicka, “Sieviešu kora” un Politiskās balss institūta dibinātāja Maksima Gorkija teātrī Berlīnē, ir radījusi kora izrādi, kas balstās ukraiņu, poļu un baltkrievu māšu un viņu bērnu liecībās. Viņas stāsta, kā bēgušas no kara un vajāšanas un kā uzņēmušas bēgļus savās Polijas mājās.

“Laikā, kad Ukrainas zeme mirkst asarās, mums ir vajadzīgs teātra transformējošais spēks. Mums ir jāspēj pieminēt visbriesmīgākos notikums. Mums ir vajadzīgs KORIS – tā kopienas spēcināšanas un dziedināšanas prakses.” Māšu kori veido vairāk nekā divdesmit karā izdzīvojušās – kara vardarbības un bombardēšanas liecinieces. Ar balss spēku viņas izdzied neizsakāmo un aizstāv savas kultūras saknes.

Par mākslinieci